29.08. 19:30 Neredzamā klātbūtne | Ērģeles: Ilona Birģele | Ģitāra: Armands Alksnis

29. augustā plkst. 19:30 Koncertkupolā jūs sagaida unikāla muzikāla satikšanās – ērģeļu majestātiskā varenība un elektriskās ģitāras dzīvīgā enerģija vienā koncertā.

Ilona Birģele  ir starptautiski atzīta  ērģelniece, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles galvenā ērģelniece. Ilona regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu un sadarbojas ar koriem un ievērojamiem solistiem.

Leģendārās grupas Credo ģitārists Armands Alksnis uz skatuves ir vairāk nekā 40 gadus. Viņa plaukstu nospiedumu glabā Latvijas mūziķu slavas aleja Liepājā. Triju Zvaigžņu ordeni saņēmis par devumu kultūrā, bet jo īpaši – par aizrautību, ar kādu viņš māca bērniem ģitārspēli.

Armands Alksnis, kopā ar Ilonu muzicē jau kopš 2017. gada, un viņu radītais skanējums guvis augstu atzinību gan klausītāju, gan profesionāļu vidū.

Šovakar ērģeles skanēs saulrietā pie Daugavas, pateicoties pārvietojamām Viscount digitālajām ērģelēm, kas ļauj īstenot sen lolotu sapni – ļaujot varenajam ērģeļu skanējumam saplūst ar dabas elpu.

Ko sagaidīt: Koncerts bez starpbrīža.

Sēdvietas: Piedāvāsim glāzi vīna, tēju vai kafiju pirms koncerta. Galdiņu un uzkodu šajā koncertā nebūs.

Koncerts sāksies 19:30. Vērosim saulrietu un rāmo Daugavas plūdumu brīnišķīgai mūzikai skanot, kad ērģeles un ģitāra kļūs par daļu no saulrieta, pļavas un Daugavas rāmā plūduma. 

Neaizmirsti paņemt līdzi atvērtu sirdi.

Programma:

Marģeris Zariņš un ērģeļmūzika ir divas nedalāmas vienības. Dzimis ērģelnieka un ērģeļbūvētāja Oto Zariņa ģimenē, komponists un rakstnieks jau agri tika iepazīstināts ar krāšņā instrumenta iespējām, un satikšanos ar ērģelēm, kā arī atmiņas par tēvu aprakstījis stāstā “Saulrietu violetās ērģeles”. Stāsts izdots tāda paša nosaukuma grāmatā 1970. gadā, un ap šo laiku arī dzima pirmie Marģera Zariņa ērģeļopusi, pie kuriem piederīgas arī miniatūras “Usmas baznīciņā” un “Rondino”.

Uģa Prauliņa DIALOGUEs (“Dialogi”) ērģelēm un elektriskajai ģitārai veltīti komponista skolasbiedrenei, ērģelniecei Vitai Kalnciemai un ilggadējam kolēģim dažādos mūzikas projektos un eksperimentos — Armandam Alksnim, bet no 2017. gada ciklu atskaņo Armands Alksnis un ērģelniece Ilona Birģele. Komponists stāsta: “Ērģelēm un elektriskajai ģitārai piemīt grandiozs – katram sava laikmeta – spēks un visdažādākās izteiksmes. Abu skaņās ir pateikts milzum daudz patiesību par dzīvi tās visdažādākajās formās, bet kopīgi šīs sfēras nebija satikušās. Šis ir dialogs. Vairāki dialogi, katram ar saviem argumentiem, monologiem, konfrontāciju, pat atklātiem konfliktiem un arī – paguruma pamieru, rezignāciju un vientulību.” 

 Programmā iekļauts arī Jāņa Lūsēna opuss Золотий степ jeb “Zelta stepe”. 2022. gadā komponētais veltījums Ukrainas brīvībai oriģināli iecerēts Indijas bansuri vai piccolo flautai un klavierēm, bet pēc ērģelnieces Ilonas Birģeles aicinājuma  būs iespējams dzirdēt īpašu skaņdarba versiju ģitārai un ērģelēm. 

Mūžīgās kustības ideja jau izsenis interesējusi ne tikai zinātniekus, bet arī mākslas pasaules pārstāvjus. Aivara Kalēja Perpetuum mobile (Mūžīgā kustība) tapusi 2016. gadā un togad pirmatskaņota trešajā Aivara Kalēja solo koncertā Parīzes Dievmātes katedrālē. To caurstrāvo ne tikai nerimstošas ērģeļu pasāžas, bet arī enerģisks dzīvesprieks, bet Armanda Alkšņa uvertīra Pilnīgā vientulībā elektriskajai ģitārai klausītājus atgriezīs iepriekšējā pārdomu noskaņā.

 Programmas turpinājumā – Armanda Alkšņa uvertīra “Pilnīgā vientulībā” elektriskajai ģitārai. Par to, kā skaņdarbs nonāca pie klausītājiem, stāsta pats autors: “Sadarbojoties un koncertējot ar dziedātāju Igo, saņēmu piedāvājumu radīt un koncerta ievadā nospēlēt nelielu uvertīru – solo skaņdarbu ģitārai. Tā radās “Pilnīgā vientulībā”. Kad biju to paveicis, un sākās koncertu tūre, pēc katras uzstāšanās viņš lūdza to vēl un vēl mazliet pagarināt, līdz tā sāka skanēt šādi.”

Armanda Alkšņa “Neredzamā klātbūtne” ērģelēm un elektriskajai ģitārai pirmo reizi dienasgaismu ieraudzīja 1992. gadā instrumentālās roka balādes žanrā un šādā veidolā bieži skanējusi dažādās Latvijas koncertvietās, to skaitā mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”. Pateicoties Armanda Alkšņa sadarbībai ar ērģelnieci Ilonu Birģeli, 2017. gadā balāde ieguva jaunu redakciju — šoreiz ērģelēm un elektriskajai ģitārai. Kompozīcijas autoraprāt, tieši šāds instrumentu sastāvs to paceļ līdz šim vēl neizzinātā dimensijā un vēstījuma intensitātē. Tas ir kaut kas ļoti tuvu stāvošs, kaut kas tāds, uz ko vienmēr iespējams paļauties. Lai gan klātbūtni nav iespējams saskatīt, to var sajust. Vai varbūt līdz šim mēs vienkārši nepratām ieraudzīt un novērtēt? Tagad ir īstais brīdis. 

Bet  programmu noslēgs Johana Sebastiāna Baha Tokāta un fūga reminorā — viens no, iespējams, senākajiem baroka dižgara labi zināmajiem šedevriem un Armanda Alkšņa Echomania ērģelēm un elektriskajai ģitārai. Kompozīcija radusies ASV ģitāras virtuoza Pola Gilberta sasniegumu ietekmē, un tās spraigais prieks un enerģija aizvedīs līdz dzīvi apliecinošam koncerta noslēgumam.

Gaidīsim Tevi Glempingā pie Daugavas, Jaunjelgavas "Ceriņos" sfēriskajā kupolā 29.augustā no 18:30 pasākuma sākums 19:30 Google saite