Kur laiks apstājas un katra skaņa kļūst par stāstu

Mēs zinām, kā ir būt koncertā. Šauras rindas, perfektas gaismas, skaņa, kas piepilda telpu… Bet kā būtu, ja koncerts nebūtu vienkārši pasākums, bet gan piedzīvojums – satikšanās starp cilvēkiem, dabas klātbūtni un mākslu, kas dzimst šeit un tagad?

Koncertkupols Jaunjelgavā nav zāle. Tas ir kupols, kas dzīvo un elpo līdz ar vakaru. Kupols, kur saulriets krāso debesis, Daugava čalo kā pavadījums, un starpbrīdī nav “pārtraukums”, bet kūka un saruna. Katram ir sava vieta. Un katra vieta ir radīta, lai tajā notiktu kas īpašs.

Šeit neesi tikai skatītājs – Tu esi daļa no koncerta.

Mūsu viesi pasaka to vislabāk.

“Ļoti jauka vieta pie dabas, relaksējoša. Jūties gaidīts un mīlēts. Koncerts veidots privātā atmosfērā. Vieta, kur atgriezties!”

“Paldies par personīgo attieksmi, kā jau ikkatru reizi! Pēc katra koncerta ir vēlme pie jums atgriezties vēl un vēl – baudīt daudzveidīgo koncertprogrammu ģimeniskā atmosfērā.”

Daudzi viesi izvēlas koncertu apmeklēt kopā ar savu mīļoto, vai uzdāvina biļetes draugiem vai vecākiem – “Repertuārs bija īpaši izvēlēts. Priecēja katram uz galdiņa sarūpētie dziesmu vārdi līdzdziedāšanai! Mākslinieku izvēle katrai gaumei!”

“Vieta maģiska, sagaidīšana fantastiska. Mūzika un mūziķis izcils. Noteikti atgriezīšos.”

Šeit koncerts ne vienmēr noslēdzas ar aplaudēšanu. Dažkārt tie beidzas klusumā un pārdomu mirkļos.

Kā kāds ciemiņš rakstīja pēc vakara: “Kad koncerts beidzās, visi palika mierīgi sēžot, gremdējoties mirkļa burvībā. Mūziķi dzied vēl – šoreiz ‘Bur man burvji’. Ne katram koncertam jābeidzas ar ovācijām kājās stāvot – var beigties arī ar piepildītu un nesteidzīgu klusumu. Šis koncerts bija tieši tāds: veldzēja, ļāva atpūsties, atjaunoties un iedvesmoties.”

Lietus? Tā nav problēma.

“2. maija koncertā bija ļoti jauka atmosfēra, sajūta, ka esam gaidīti. Brīnišķīgā dziedātāja Ieva Kerēvica tandēmā ar jauno, talantīgo Matīsu Žilinski ļoti iepriecināja ar daudzveidību, azartu un ideālu saskaņu savā priekšnesumā. No sirds izbaudījām.”

Šeit mēs darām lietas citādi.

Mums nav rindas pie garderobes. Mums nav arī skeneru vai bezpersonisku vietu ierādītāju. Mums ir vārdi, kas zināmi jau pie ieejas, mūzika, kas top šeit un tagad, un cilvēki, kas pie mums nav “publika”, bet – viesi.

“Jūties gaidīts un mīlēts,” raksta kāda apmeklētāja.

“Tieši tāpēc pie mums nav drūzmas, bet ir vieta mieram. Nav tukšu krēslu rindu, bet ir brīvība sajust. Nav anonīmas zāles, bet kupols, kas ieelpo saulrietā un uzrunā katru atsevišķi.”

Vieta, kur dzimst dziesmas un dzeja.

“Dzīvā dzeja” vakaros dzejniece Lita Mežavilka uzraksta katram personīgu dzeju uz rakstāmmašīnas, balstoties uz Tevis nosauktiem sajūtu vārdiem. Un – kā tas jau ir noticis – mūzika un dzeja var tik ļoti satuvināties, ka pašā vakarā rodas pavisam jauna dziesma.

Un, ja vēl neesi bijis – ienāc.

Ieelpo vakaru un ļauj, lai mūzika dzīvo kopā ar Tevi. Šeit nav jāstājas rindā, lai būtu pirmais. Pietiek būt – un viss notiek.