33 miljoni un tūkstošreiz mazāk: divas koncertu pasaules, kas dzīvo līdzās

Latvijas koncertu karte ir ļoti krāsaina. Tajā līdzās pastāv gan iespaidīgas koncertzāles ar perfektu akustiku un arhitektūras balvām, gan mazas, intīmas vietas, kur mūzika skan pavisam personīgi. Vienā pusē – Ventspils koncertzāle “Latvija”, kuras būvniecība izmaksāja apmēram 33 miljonus eiro. Otrā – Koncertkupols pļavā, kas radīts ar tūkstošreiz mazākām izmaksām un pavisam citu, ļoti personisku koncertpieredzi.

Šis stāsts nav par to, kas ir labāk. Tas ir stāsts par to, cik dažādas var būt koncertu pasaules – un kā katrs klausītājs var atrast sev piemērotāko.

Kāpēc skaitļi ir svarīgi: izmaksas un vietu skaits

Ventspils koncertzāle “Latvija” ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā izskatās liela, moderna koncertzāle Latvijā. Tā atrodas Lielajā laukumā, ar teicamu akustiku un īpašiem akustiskajiem vairogiem un aizkariem, kas ļauj pielāgot skanējumu konkrētam koncertam. Lielajā zālē ir 578 skatītāju vietas, pasaules klases koncertērģeles un iespaidīgas vertikālās koncertklavieres.

Šādas koncertzāles ir valsts mēroga lēmums un ieguldījums – gandrīz 33 miljoni eiro būvniecībā, sarežģītas tehnoloģijas, energoefektivitātes risinājumi, arhitektu komandas un gadu desmitiem ilga plānošana. Tās ir vietas, kur notiek lieli notikumi un kur klasiskā mūzika, orķestri un pasaules līmeņa mākslinieki skan plašai auditorijai.

Koncertkupols pļavā ir citas kategorijas koncertvieta. Kupola būvniecības izmaksas ir aptuveni tūkstošreiz mazākas nekā 33 miljonu vērtai koncertzālei. Tajā ir 70–90 sēdvietas – apmēram sešas reizes mazāk nekā Ventspils koncertzāles lielajā zālē. Un tieši šī proporcija ir interesanta: izmaksas ir tūkstoškārt zemākas, bet auditorija tikai seškārt mazāka.

Tas atklāj jautājumu: kas patiesībā veido koncertpieredzes vērtību – ēkas izmaksas vai tas, kā cilvēks jūtas šajā vietā?

Lielā koncertzāle un mazā vieta: divas nepieciešamas pasaules

Ventspils koncertzāle “Latvija” ir būtiska Latvijas kultūras ainai. Tā ir vieta lieliem simfoniskiem, kora un kamermūzikas koncertiem, festivāliem un starptautiskiem notikumiem. Šādas zāles ir vajadzīgas – tās ļauj mūzikai skanēt plaši, sniedz īpašas iespējas māksliniekiem un veido pilsētas tēlu.

Tajā pašā laikā koncertdzīvē ir nepieciešama arī otra puse – mazās koncertvietas, kur klausītāji sēž tuvu skatuvei, var paskatīties mūziķiem acīs, dzirdēt elpu starp frāzēm un pēc koncerta aprunāties ar māksliniekiem. Vietas, kur koncerts tuvina cilvēkus ne tikai mūzikai, bet arī vienam otram.

Koncertkupols ir tieši šāda vieta. Kupols pļavā nav grandioza koncertzāle, taču tas piedāvā to, ko liela zāle ne vienmēr var dot – intimitāti, tuvību un personisku attieksmi.

Koncertkupols: tūkstoškārt mazāk izmaksu, seškārt mazāk vietu, bet daudz vairāk tuvības

Koncertkupolā katrs koncerts ir tikšanās. 70–90 cilvēku auditorija nozīmē, ka mēs redzam ikvienu, kas ienāk pa durvīm. Biežākos apmeklētājus atpazīstam jau pa gabalu – pēc sejas, balss un ieradumiem. Ir izveidojies draugu klubiņš: cilvēki atgriežas atkal un atkal, un tas maina visu koncertpieredzi.

Šeit koncerts nav tikai datums kalendārā. Tas ir vakars, kurā:

• cilvēki ierodas jau zinot, ka satiks savējos
• mūziķi jūt auditoriju un atveras improvizācijām
• uzņemšana ir personalizēta un sirsnīga;
• atmosfēra pļavā un kupolā ļauj atslēgties no ikdienas un būt klātesošiem.

Šo pieredzi nav iespējams izmērīt tikai skaitļos. Tomēr skaitļi parāda būtisku atšķirību: tūkstošreiz mazākas izmaksas, seškārt mazāk vietu, bet ļoti bieži – daudz vairāk personiskā kontakta.

Ko cilvēki patiesībā meklē koncertos?

Daļa cilvēku meklē grandiozumus – lielu skatuvi, spožus lustras, daudz cilvēku zālē, iespaidīgu arhitektūru. Šim mērķim ideāli kalpo tādas vietas kā Ventspils koncertzāle “Latvija”, Lielais Dzintars, Gors vai citas lielās koncertvietas, kur notiek plaši koncerti Latvijā.

Citi meklē ko pavisam citu: mazākus, intīmus koncertus, kur var justies kā ciemos, nevis kā anonīms skatītājs. Šādi cilvēki bieži meklē mazas koncertvietas Latvijas reģionos, koncertus pļavā vai mežā, muižās un bāros - vietas, kur mūzika skan ļoti tuvu un intīmā gaisotnē.

Koncertkupols ir radīts tieši šai otrajai auditorijai – cilvēkiem, kuri novērtē:

• intīmus koncertus mazā zālē;
• koncertus pie dabas, pļavā;
• atmosfēru, kas līdzinās ciemošanās sajūtai;
• iespēju atgriezties un kļūt par savējo.

Mēs ticam, ka kultūrā vajadzīgi abi varianti. Gan lielais, gan mazais mērogs. Gan koncertzāle “Latvija” ar miljonu investīcijām, gan Koncertkupols ar tūkstošreiz mazākām izmaksām.

Kultūras vērtība nav tikai naudā izmērāma

Skaitļi ir iespaidīgi: 33 miljoni eiro un tūkstošreiz mazāk. 578 vietas un 90 vietas. Taču kultūrā un mūzikā vērtību bieži nosaka nevis izmaksas, bet sajūta, kas paliek cilvēkā pēc koncerta.

Lielās koncertzāles ir vajadzīgas, lai piedzīvotu simfonijas, orķestrus un lielas programmas ar plašu skanējumu. Mazās vietas ir vajadzīgas, lai piedzīvotu tuvību, sarunas un to īpašo “es šeit biju” sajūtu.

Koncertkupolā mēs atbalstām tieši mazas un personalizētas pieredzes. Mūsu mērķis nav sacensties ar lielajām koncertzālēm. Mēs piedāvājam citu ceļu – koncertus, kuros cilvēki jūtas redzēti, uzrunāti un gaidīti.

Koncerts sākas ar biļešu iegādi – neatliec uz pēdējo brīdi.